Ar darbu saistīts vēzis ir viena no lielākajām arodveselības problēma Eiropā. Viens no šī jautājuma risināšanas veidiem ir nodrošināt aktuālus un uzticamus datus par darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, kas var izraisīt šo slimību. Tāpēc EU-OSHA veica Strādājošo arodekspozīcijas apsekojumu par vēža riska faktoriem Eiropā (SAA).
Apsekojuma mērķis
Apsekojuma mērķis ir labāk noteikt vēža riska faktorus, kas ir atbildīgi par lielāko ekspozīcijas daļu, sniedzot precīzu un vispusīgu pārskatu, kas var veicināt profilakses pasākumus, izpratnes uzlabošanu un politikas veidošanu un tādējādi palīdzēt cīņā pret arodekspozīcijas izraisītu vēzi.
Šīs aktivitātes mērķis ir aizpildīt svarīgu informācijas plaisu, kas tika konstatēta dažādos Direktīvas par kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām (CMRD) apskatos.
SAA sagatavošanas darbs 2020. gadā, un kopš tā laika apsekojums ir izstrādāts, testēts un veikts, pēc nejaušības principa atlasot tūkstošiem strādājošo sešās ES dalībvalstīs: Vācijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Ungārijā un Somijā. Anketas tika izstrādātas, lai aplēstu strādājošo iespējamo pakļaušanu 24 zināmu vēža riska faktoru ietekmei, kas iekļauj rūpnieciskas ķimikālijas, procesā gaitā radušās vielas un maisījumus, kā arī fiziskus riska faktorus.
Apsekojuma ietekme
Katrā valstī pēc nejaušības principa tika atlasīti aptaujas dalībnieki, kuri atbildēja uz detalizētiem jautājumiem par saviem pēdējās darba nedēļas laikā veiktajiem darba uzdevumiem un pielietotajiem profilakses pasākumiem. Pamatojoties uz viņu atbildēm, tika automātiski aplēsta vēža riska faktoru ekspozīcijas varbūtība, izmantojot inovatīvu rīku, ko sauc par Profesionālās integrētās datubāzes ekspozīcijas novērtēšanas sistēmu (OccIDEAS).
Izmantojot apsekojuma informāciju, EU-OSHA var nodrošināt labākus statistikas datus un izstrādāt ieskatus uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Paredzams, ka šis apsekojums uzlabos aizsardzību pret bīstamām vielām un palīdzēs samazināt ar darbu saistīto vēža gadījumu skaitu. Tas var veicināt vairākas darbības:
- sniedzot informāciju, kas attiecas uz Direktīvas par kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām (CMRD) iespējamiem turpmākiem grozījumu priekšlikumiem;
- virzot Eiropas Vēža uzveikšanas plāna darba aizsardzības (DA) darbības;
- atbalstot ar darbu saistītu slimību labāku profilaksi, jo īpaši vēzim, kas ir viens no galvenajiem mērķiem ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam;
- popularizējot un atbalstot kancerogēnu ceļvedi;
- sniedzot datus, kas var palīdzēt atjaunināt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā;
- piedāvājot informāciju, kas veicina Drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) Ķīmisko vielu darba grupas darbu.
Turklāt savāktos datus var izmantot, lai izstrādātu un papildinātu sabiedrībai pieejamos DA uzraudzības rīkus. Lai informācija būtu pieejama plašāk, tiek izstrādāti un publicēti ziņojumi ar analīzi un faktu lapām.
Kopumā SAA ir svarīgs datu avots politikas veidotājiem, pētniekiem un starpniekiem, kuri var noteikt prioritātes un veikt savlaicīgus un piemērotus pasākumus, lai samazinātu ar darbu saistīto vēža gadījumu skaitu.
Ieskats par apsekojuma sākotnējiem konstatējumiem
Pirmie SAA rezultāti atklāja, ka no 24 analizētajiem vēža riska faktoriem visbiežāk sastopamie iespējamie arodekspozīcijas faktori ir saules ultravioletais (UV) starojums, dīzeļdzinēju izplūdes gāzu emisijas, benzols, ieelpojamais kristāliskais silīcija dioksīds (RCS) un formaldehīds.
Apsekojumā ir sniegta arī informācija par strādājošajiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir bijuši pakļauti vairākkārtējai ekspozīcijai, proti, vismaz divu vēža riska faktoru iedarbībai, kas ne vienmēr ir vienlaicīga vai vienā darba procesā. Dati liecina, ka vairāk nekā 60 % kalnrūpniecībā, karjeros vai būvdarbos strādājošo bija pakļauti vairākkārtējai ekspozīcijai. Apsekojumā tika konstatēts, ka ļoti mazās un mazās darbavietās (ar mazāk 50 darbiniekiem) strādājošie tika 1,3 reizes biežāk pakļauti viena vai vairāku vēža riska faktoru ietekmei nekā vidējos vai lielos uzņēmumos strādājošie. EU-OSHA ir analizējusi arī datus par katra riska faktora dažādajiem ekspozīcijas apstākļiem.
SAA veica apmācīti vietējie intervētāji laikā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada februārim, izmantojot CATI (Datorizēta telefonintervija). Kad bija pabeigts darbs uz vietas un kvalitātes kontroles posmi, analīzei bija pieejamas 24 402 derīgas intervijas. Aptaujas populācija iekļauj personas no 15 gadu vecuma, kuras strādā visās saimnieciskās darbības nozarēs sešās minētajās ES dalībvalstīs. Pētījumā ir iekļautas pašnodarbinātas personas un darbinieki no dažādu lielumu organizācijām. Jautājumi tika tulkoti no angļu valodas attiecīgajās valstu valodās.