© peopleimages.com - stock.adobe.com
Psihosociālie riski un to izraisītās sekas garīgajai un fiziskajai veselībai ir dažas no vissarežģītākajām problēmām darba aizsardzības jomā. Papildus negatīvajai ietekmei uz personas veselību psihosociālie riski var arī negatīvi ietekmēt organizāciju efektivitāti, kā arī valstu ekonomiku.
Stress, trauksme un depresija ir otrā izplatītākā ar darbu saistītā veselības problēma, kas skar Eiropas darbiniekus. Uzmanības pievēršana garīgās veselības aspektiem un runāšana par problēmām darba vietā joprojām ir saistīta ar bailēm saskarties ar apkārtējo cilvēku negatīvo attieksmi. Tomēr to darbinieku īpatsvars, kuri ziņo par riska faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt viņu garīgo veselību, ir gandrīz 45 %. Tomēr, ja uz psihosociālajiem riskiem raugās kā uz organizatorisku, nevis individuālu problēmu, tos var risināt tikpat strukturēti un organizēti kā citus darba drošības un veselības aizsardzības riskus.
Kādi ir psihosociālie riski?
Psihosociālie riski rodas no slikta darba plānošanas, organizācijas un pārvaldības, kā arī no slikta darba sociālā konteksta, un tie var radīt negatīvas psiholoģiskas, fiziskas un sociālas sekas. Daži darba apstākļu piemēri, kas rada psihosociālos riskus:
- pārmērīga darba slodze;
- pretrunīgas prasības un lomu skaidrības trūkums;
- neiesaistīšanās tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē darbinieku;
- nav ietekmes uz to, kā darbs tiek veikts;
- slikti pārvaldītas organizatoriskās pārmaiņas;
- nedrošība par nodarbinātību;
- neefektīva komunikācija;
- vadības vai kolēģu atbalsta trūkums;
- psiholoģiska un seksuāla uzmākšanās; un
- darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolēniem utt.
Apsverot darba prasības, ir svarīgi nejaukt psihosociālos riska faktorus, piemēram, pārmērīgu darba slodzi, ar apstākļiem, kuros, lai gan darba uzdevumi ir stimulējoši un dažkārt izaicinoši, pastāv atbalstoša darba vide, kurā darbiniekiem ir pietiekama autonomija un viņi ir labi apmācīti un motivēti strādāt pēc iespējas labāk. Laba psihosociālā vide veicina labu darba sniegumu un personīgo attīstību, kā arī darbinieku garīgo un fizisko labsajūtu.
Darbinieki saskaras ar stresu, ja viņu darba vispārējās prasības ir pārmērīgas un lielākas nekā viņu spēja tikt ar tām galā. Papildus saistītām garīgās veselības problēmām, piemēram, izdegšanai, trauksmei, depresijai un pat pašnāvības nodomiem, darbiniekiem, kas cieš no ilgstoša stresa, var attīstīties nopietnas fiziskās veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības vai balsta un kustību aparāta traucējumi.
Organizācijai negatīvā ietekme ir vājāks vispārējais uzņēmējdarbības veikums, paaugstināts prombūtnes no darba un prezenteisma līmenis (darbinieki ierodas darbā, kad ir slimi un nespēj efektīvi strādāt), lielāka darbinieku mainība, kā arī palielināts nelaimes gadījumu un traumu skaits. Prombūtne, kas saistīta ar garīgo veselību, parasti ir ilgāka nekā prombūtne, ko izraisa citi cēloņi, un ar darbu saistītie riska faktori ir svarīgs elements, kas veicina priekšlaicīgas pensionēšanās rādītāju pieaugumu. Izmaksu aplēses uzņēmumiem un sabiedrībai ir ievērojamas, un valsts līmenī tās sasniedz miljardus euro.
Cik būtiska ir problēma?
EU-OSHA 2022. gadā veiktā OSH Pulse aptauja liecina, ka 27 % darbinieku izjūt stresu, trauksmi vai depresiju, ko izraisa vai pasliktina darbs. Daži no psihosociālajiem riskiem, kuri tika atzīti par tādiem, kuriem ir viskaitīgākā ietekme uz darbinieku veselību, ir nesabiedrisks darba laiks un darba intensitāte.
Tiek uzskatīts, ka visefektīvākā ir preventīva, holistiska un sistemātiska pieeja psihosociālo risku pārvaldībai. EU-OSHA Eiropas uzņēmumu apsekojumā par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER) tiek pētīts, kā psihosociālie riski tiek uztverti un pārvaldīti visos Eiropas uzņēmumos, identificējot galvenos virzītājspēkus, šķēršļus un atbalsta vajadzības. Apsekojums liecina, ka psihosociālie riski tiek uzskatīti par sarežģītākiem un grūtāk pārvaldāmiem nekā “tradicionālie” darba drošības un veselības aizsardzības riski. Papildu analīze liecina, ka jo īpaši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi parasti nepietiekami novērtē psihosociālos riskus un tiem bieži trūkst atbilstošu profilakses pasākumu. Visiem uzņēmumiem un visām dalībvalstīm ir jāpalielina informētība un nozaru līmenī jānodrošina vienkārši praktiski instrumenti ar darbu saistītu psihosociālo risku pārvaldīšanai.
Ko var darīt, lai novērstu un pārvaldītu psihosociālos riskus?
Eiropas Savienības politikā ir atzīts, ka garīgajai veselībai, tostarp garīgajai veselībai darba vietā, jāpievērš uzmanība vispusīgi visās politikas jomās.
Izmantojot pareizo pieeju, psihosociālos riskus var novērst un veiksmīgi pārvaldīt neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai veida.
Ar darbu saistīto psihosociālo risku pārvaldība ir ne tikai morāls pienākums un labs ieguldījums darba devējiem, bet arī juridisks pienākums, kas noteikts Pamatdirektīvā 89/391/EEK, ko atbalsta sociālo partneru pamatnolīgumi par stresu, uzmākšanos un vardarbību darba vietā.
Darba devējiem ir likumīgs pienākums nodrošināt darbvietas risku pienācīgu novērtēšanu un kontroli. Darbinieku iesaistīšana šajā procesā ir būtiska, lai nodrošinātu labāku un efektīvāku risku identificēšanu un pārvaldību. Darbiniekiem un viņu pārstāvjiem ir vislabākā izpratne par problēmām, kas var rasties viņu darba vietā, un to iesaistīšana ir izrādījusies veiksmes faktors, apkarojot psihosociālos riskus darbā.
Uzziniet vairāk par praktiskajiem norādījumiem šeit.
