Vecāki darbinieki ir pieaugoša darbaspēka daļa. Tā kā cilvēki strādā ilgāk, novecojoša darbaspēka DDVA pārvaldība ir kļuvusi par prioritāti.
Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigām nodarbinātības līmeņa paaugstināšana un cilvēku darba mūža paildzināšana ir bijuši svarīgi valstu un Eiropas politikas mērķi. Nodarbinātības līmenis ES 27 dalībvalstīs cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem ir palielinājies no 40,5 % 2005. gadā līdz 58,5 % 2018. gadā. Bet tas vēl ir krietni zem nodarbinātības līmeņa iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem, kas 2018. gadā bija 72,6 %.
Stratēģijas "Eiropa 2020” nodarbinātības mērķis — palielināt nodarbinātības rādītāju iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 75% — nozīmē, ka cilvēkiem Eiropā būs jāstrādā ilgāk.
Parastas ar vecumu saistītas izmaiņas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas
Daudzas īpašības, tādas kā gudrība, stratēģiskā domāšana, holistiska uztvere un spēja apsvērt, ar gadiem vai nu uzlabojas vai parādās tikai ar vecuma palielināšanos. Arī darba pieredze unīpašās zināšanas uzkrājas līdz ar vecumu.
Taču dažas funkcionālās spējas, galvenokārt fiziskās un maņu spējas, dabiskā novecošanās procesa dēļ pasliktinās. Funkcionālo spēju potenciālās izmaiņas jāņem vērā riska novērtējumā (skatīt turpmāk), un darbs un darba vide jāpielāgo šīm izmaiņām.
Ar vecumu saistītas funkcionālo spēju izmaiņas nav vienveidīgas, jo pastāv individuālas atšķirības attiecībā uz dzīvesveidu, uzturu, fizisko stāvokli, ģenētiskām nosliecēm uz slimībām, izglītības līmeni, kā arī darba un citām vidēm.
Gados vecāki darbinieki nav homogēna grupa; starp viena vecuma indivīdiem var būt ievērojamas atšķirības.
Novecošanās darbā
Ar vecumu saistītā spēju pasliktināšanās skar galvenokārt fiziskās un maņu spējas, kam vislielākā nozīme ir attiecībā uz smagu fizisku darbu. Pāreja no ieguves un ražošanas rūpniecības uz pakalpojumu un uz zināšanām balstītu ražošanu, kā arī palielinātā darba automatizācija un mehanizācija un mehanizēta aprīkojuma izmantošana ir samazinājusi smaga fiziska darba nepieciešamību.
Šajā jaunajā kontekstā arvien vairāk tiek novērtētas ar vecākiem cilvēkiem saistītas daudzas spējas un prasmes, tādas kā labas sociālās prasmes, klientu apkalpošana un izpratne par kvalitāti.
Turklāt daudzas ar vecumu saistītas izmaiņas dažās profesionālajās darbībās ir svarīgākas nekā citās. Piemēram, līdzsvara izmaiņas ir būtiskas ugunsdzēsējiem un glābšanas darbiniekiem, kas strādā ekstrēmos apstākļos, izmanto smagu ekipējumu, ceļ un nes cilvēkus; pasliktinājusies spēja noteikt attālumus un kustīgu objektu ātrumu ir būtiska braukšanai naktī, bet neietekmē biroja darbiniekus.
Riska novērtējums, ņemot vērā vecumu
Vecums ir tikai viens no darbaspēka daudzveidības aspektiem. Riska novērtējums, ņemot vērā vecumu, nozīmē dažādu vecuma grupu ar vecumu saistītu aspektu ievērošanu, novērtējot risku, tostarp potenciālās funkcionālo spēju un veselības stāvokļa izmaiņas gados vecāku darbinieku gadījumā.
Pie gados vecākiem darbiniekiem būtiskiem riskiem jo īpaši pieder:
- smaga fiziska darba slodze;
- ar maiņu darbu saistītie apdraudējumi;
- karsta, auksta vai trokšņaina darba vide.
Tā kā indivīdu atšķirības līdz ar vecumu palielinās, nevajadzētu izdarīt pieņēmumus tikai uz vecuma pamata. Riska novērtējumā jāņem vērā darba vajadzības attiecībā uz konkrētās personas funkcionālajām spējām un veselības stāvokli.
Uzziniet vairāk par pašreiz pieejamajiem Tiešsaistes interaktīvās riska novērtēšanas (OiRA) rīkiem, riska novērtējumiem, ņemot vērā vecumu, un attiecināšanas uz visiem nodrošināšanu.
Darbspējas un veselīgas darbavietas veicināšana
Darbspēja ir līdzsvars starp darbu un individuālajiem resursiem; ja darba un individuālu resursu attiecība ir optimāla, darbspēja ir laba. Pamatfaktori, kas ietekmē šo jomu, ir šādi:
- veselība un funkcionālās spējas;
- izglītība un kompetence;
- vērtības, attieksme un motivācija;
- darba vide un kopiena;
- darba saturs, vajadzības un organizācija.
Darbspēju var mērīt ar darbspējas indeksu. Darbspējas jēdziens paredz, ka darbavietas pasākumiem darbspējas veicināšanai jāaptver visi šie faktori.
Cilvēku veselību vecumā ietekmē arī viņu agrākie veselības ieradumi. Funkcionālo spēju pasliktināšanos var aizkavēt un samazināt veselīgs dzīvesveids, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs. Darbavietai ir būtiska loma veselīga dzīvesveida veicināšanā un tādu aktivitāšu atbalstīšanā, kas novērš funkcionālo spēju pasliktināšanos, tādējādi palīdzot saglabāt darbspēju. Veselības veicināšana darbavietā (VVD) aptver dažādus tematus, tostarp diētu un uzturu, alkohola patēriņu, smēķēšanas atmešanu, pietiekamas fiziskās aktivitātes, atpūtu un miegu.
Darba un darba vides pielāgošana
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) 2012. gadā veikta sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka liels vairākums ES pilsoņu uzskata, ka laba darba drošības un veselības aizsardzības prakse ir ļoti svarīga, lai cilvēkiem palīdzētu strādāt ilgāk.
Labs darbavietas dizains nāk par labu visām vecuma grupām, tostarp gados vecākiem darbiniekiem. Mainoties spējām, lai to līdzsvarotu, jāmaina arī darbs, piemēram, ar:
- darba pārveidošanu vai rotāciju;
- biežākiem īsiem pārtraukumiem;
- uzlabotu maiņu darba organizēšanu, piemēram, izmantojot "uz priekšu vērstas rotācijas maiņu sistēmu ar biežām maiņām” (2–3 dienas);
- labu apgaismojumu un trokšņa līmeņa kontroli;
- labu aprīkojuma ergonomisko dizainu.
Darbā atgriešanās politikas
Ilgstoša slimošana var izraisīt garīgās veselības problēmas, sociālo atstumtību un priekšlaicīgu darba tirgus pamešanu. Atgriešanās darbā veicināšana pēc slimošanas ir būtiski svarīga novecojoša darbaspēka atbalstīšanā. Pie Eiropas valstīs pieņemto atgriešanās darbā veicināšanas iniciatīvu piemēriem pieder "veselības lapas” izveidošana slimības lapas vietā Apvienotajā Karalistē un Atgriešanās darbā veicināšanas projekts Dānijā.
Lasiet EU-OSHA ziņojumu par atgriešanos darbā un uzziniet vairāk saistītajā faktu lapā.