EU-OSHA katrā dalībvalstī ir valsts kontaktpunkts, kura kontaktinformācija ir brīvi pieejama.
Kā katras valsts valdības izraudzītie EU-OSHA oficiālie pārstāvji konkrētajā valstī valstu kontaktpunkti parasti ir šo valstu kompetentās iestādes, kas atbild par darba drošību un veselības aizsardzību un veic galveno ieguldījumu EU-OSHA darba programmu īstenošanā.
Kāds ir valstu kontaktpunktu juridiskais pamats?
Padomes 1994. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 2062/94, ar kuru izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, nosaka valsts kontaktpunkta izveidošanu, kas ir valsts noteiktā kompetentā valsts iestāde vai valsts institūcija.
Valstu kontaktpunktiem ir jāņem vērā valsts līmeņa sociālo partneru viedoklis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.
Kā valstu kontaktpunkti darbojas?
Katrs kontaktpunkts vada savu trīspusēju tīklu, kurā ir valdības iestādes un darba ņēmēju un darba devēju organizāciju pārstāvji. Valsts tīkls atspoguļo situāciju konkrētajā dalībvalstī, un to nav izveidojusi EU-OSHA.
Šis tīkls sniedz ieguldījumu EU-OSHA darbā un izstrādņu un informācijas izplatīšanas attiecīgās valsts ieinteresētajām pusēm mehānismā. Turklāt kontaktpunkti aktīvi piedalās EU-OSHA kampaņu plānošanā un īstenošanā, kā arī izvirza kandidātus no attiecīgajām valstīm darbam Aģentūras ekspertu grupās un semināros.
Kas notiek ar valstīm, kuras nav dalībvalstis?
Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai kā EEZ valstīm ir arī valstu koordinācijas centri, kas pilnībā piedalās EU-OSHA koordinācijas centru tīklā, un pret tām izturas tāpat kā pret dalībvalstīm. Šveice kā EBTA valsts arī piedalās EU-OSHA koordinācijas centru tīklā.
EU-OSHA aģentūrai ir arī valstu kontaktpunkti Rietumbalkānos un Turcijā no programmas, ko finansē ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA). Pašlaik programmā piedalās šādas valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonija, Kosova (saskaņā ar ANODPR 1244/99), Melnkalne, Serbija un Turcija.
Šīs sadarbības mērķis ir sagatavot šīs valstis turpmākai pilnīgai dalībai EU-OSHA tīklā un veicināt riska novēršanas kultūras attīstību. Atbalstītās darbības galvenokārt ir saistītas ar informācijas apmaiņu un darba drošības un arodveselības izpratnes veicināšanas pasākumiem saskaņā ar Veselīgu darbavietu kampaņām.