Konkrētu nelabvēlīgo faktoru iedarbību darbavietā un ar to saistīto ietekmi uz veselību var identificēt un novērot, veicot arodveselības uzraudzību un skrīningu, kurā izmanto:
- medicīniskās veselības pārbaudes, kas izraudzītas atbilstoši riska faktoriem un apstākļiem darbavietā;
- bioloģiskās analīzes (tostarp biomonitoringu) attiecībā uz specifiskiem riska indikatoriem.
Veselības uzraudzības programmas vajadzētu ieviest tikai tad, ja tās uzlabo aizsardzību un risku novēršanu un atbilst šādiem četriem kritērijiem: nepieciešamība, atbilstība, zinātniskais derīgums un efektivitāte. Tās parasti organizē arodveselības dienesti. Starptautiskās Arodveselības komisijas Ētikas kodeksā ir noteikti veselības uzraudzības ētikas kritēriji.
Dažās Eiropas direktīvās un valstu tiesību aktos ir noteikts uz konkrētiem faktoriem vērstas veselības uzraudzības saturs un metodoloģija. Ir jāveic dokumentēšana, un darbinieki ir jāinformē par rezultātiem. Bet, tā kā šī informācija ir konfidenciāla, darba devējs tiek informēts tikai par darbinieku piemērotību darbam un par jebkādiem darbavietā veicamiem pasākumiem.
Direktīvās ir noteiktas arī prasības par to, kā novērošanas un veselības uzraudzības datus var padarīt pieejamus, kā arī īpaši noteikumi par dokumentēšanu. Piemēram, Kancerogēno un mutagēno vielu direktīvā ir noteikts, ka dokumenti jāuzglabā 40 gadus.