© Rido - stock.adobe.com
Veselības un sociālās aprūpes nozare ir viena no lielākajām nozarēm visā Eiropā. Tā sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas sabiedrībā gan attiecībā uz iedzīvotāju vispārējo veselību un labbūtību, gan ekonomiku. Turklāt Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik būtiska un svarīga ir šī nozare.
EU-OSHA pētniecības projekts "Veselības un sociālās aprūpes nozare un darba aizsardzība (OSH)" norit no 2022. līdz 2026. gadam. Tā mērķis ir sniegt uz pierādījumiem balstītas zināšanas par daudzveidīgajām problēmām, ar kurām nozare saskaras tās darbinieku drošības un veselības jomā, lai palielinātu informētību un vadītu politikas veidošanas procesu.
Šī nozare ir arī viena no vissvarīgākajām nodarbinātības ziņā un nodrošina darbu tiem, kuri strādā formālās aprūpes iestādēs, piemēram, slimnīcās, ārstu praksēs un aprūpes namos un pansionātos, kā arī aprūpes darbiniekiem, kuri aprūpē cilvēkus viņu mājās. Viņi visi ir pakļauti daudziem darba aizsardzības riskiem, no kuriem galvenie ir šādi (nepilns uzskaitījums).
- Psihosociālie, kad darbinieki ir pakļauti vardarbībai un uzmākšanās riskam, traumatiskiem notikumiem, lielai darba slodzei, saskarsmei ar cilvēkiem dzīves nogalē, nepieciešamībai veikt vairākus uzdevumus, maiņu darbam, darbam vienatnē, izdegšanai, mobingam vai iebiedēšanai un kontroles trūkumam pār darbu - tie visi ir zināmi stresa faktori.
- Ergonomiskie, kas saistīti ar smagumu celšanu , ilgstošu stāvēšanu, lielu darba slodzi un darbu neērtās pozīcijās.
- Bioloģiskie, kas ir saistīti ar jebkāda veida eksponētību bioloģiskajiem aģentiem, piemēram, asins pārnēsātiem patogēniem un infekcioziem mikroorganismiem. Tie ietver eksponetību Covid-19.
- Ķīmiskie, kas saistīti ar zāļu vai bīstamu ķīmisko vielu ikdienas lietošanu un kas rada risku cilvēkiem, kuri ir pakļauti to iedarbībai.
- Fiziskie, piemēram, paslīdēšana, paklupšana un kritieni, jonizējošs starojums, troksnis utt.
Turklāt pastāv virkne kontekstuālu faktoru, kuri ietekmē darbiniekus šajā nozarē un kurus nevar ignorēt: novecojoša sabiedrība un novecojošs darbaspēks; veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas, kurās nepieciešamas reformas un investīcijas; ES pilsoņu tiesības uz cenas ziņā pieejamu, profilaktisku un ārstniecisku kvalitatīvu veselības aprūpi; nozares digitalizācija un darba apstākļi, kas bieži vien ir sliktāki nekā darbiniekiem citās nozarēs. Jāuzsver arī, ka šajā nozarē lielā mērā strādā sievietes.
Šis projekts atbilst vairākām ES stratēģijām, piemēram, ES stratēģiskajam satvaram par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam un Eiropas Aprūpes stratēģijai. Tas ir izstrādāts Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā un tiek īstenots sadarbībā ar nozares sociālajiem partneriem un starptautiskajām organizācijām.
Projekta uzmanības centrā ir šādas pētniecības jomas.
Nozare skaitļos
Tiek īstenots atjaunināts pārskats par darba aizsardzību veselības un sociālās aprūpes nozarē Eiropas Savienībā. Šis padziļinātais salīdzinošais pētījums ir sagatavots, ņemot vērā dažādus apsekojumus un publikācijas.
Veselības aprūpe
Ņemot vērā veselības aprūpes nozares plašo raksturu, konkrēta pētniecības joma ir vērsta uz vienu vai dažām darbinieku kategorijām, lai gūtu priekšstatu par viņu konkrētajiem darba apstākļiem un darba aizsardzības apdraudējumiem.
Aprūpemājās
Šī pētniecības joma risina zināšanu trūkumu par darba aizsardzību aprūpes mājās nozarē. Tajā analizēti specifiski riski, kas saistīti ar šāda veida darbu, kas tiek veikts nekontrolētos apstākļos ar nelielu tiešu uzraudzību vai bez tās un pasākumiem to novēršanai. Tajā uzsvars tiek likts uz labas prakses ieviešanu un darbinieku līdzdalības veicināšanu.
Ilgtermiņa aprūpe
Līdzīgi kā aprūpes mājās nozarē, arī ilgtermiņa aprūpes pētniecības joma palīdz novērst informācijas trūkumu par šo tematu, identificēt nozares riskus, kā arī meklēt preventīvus risinājumus. Šī pētniecība joma arī piedāvā praktiskus instrumentus un uzsver darbinieku iesaistes, sociālā dialoga un labas prakses nozīmi.
Balsta un kustību aparātaveselība
Šeit ir aplūkoti jaunie un izplatītākie arodriska faktori, kas veicina balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) attīstību šo speciālistu vidū, kā arī piedāvā profilakses un pārvaldības risinājumus. Turklāt tā dalās ar iniciatīvām, labo praksi un rīkiem, kuru mērķis ir uzlabot šo darbinieku balsta un kustību aparāta veselību. Tajā arī aplūkota saikne starp BKAS un psihosociālu labbūtību.
Garīgā veselība
Šīs nozares darbinieku garīgās veselības problēmas tiek risinātas, pārbaudot galvenos psihosociālos darba vides riska faktorus un to, kā nozares organizācijas tos pārvalda, kā arī to mijiedarbību ar citām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un BKAS. Projekts sniedz arī labas prakses piemērus un informāciju par to, kā noturēt darbiniekus, kuriem ir garīgās veselības problēmas, vai atvieglot viņu reintegrāciju.
Digitalizācija
Pēdējo gadu laikā jaunu tehnoloģiju attīstība un to piemērošana veselības un sociālās aprūpes nozarē ir bijusi ievērojama. Savukārt jaunās uzdevumu automatizācijas iespējas, digitālo platformu parādīšanās, kas piedāvā aprūpes pakalpojumus, vai jauniegūtās digitālās prasmes profesionāļu vidū ir radījušas jaunus darba aizsardzības riskus, galvenokārt psihosociālos riskus, kuri visi tiek aplūkoti šajā pētījumā.