Glosārijs
A
Absenteisms
Neplānota prombūtne (dažreiz atkārtojas laika periodā), kad paredzēts strādāt
Agrīnas iejaukšanās pasākumi
Veikt pasākumus — piemēram, nodrošināt profesionālu atbalstu, ātru lietas nodošanu un diagnostiku, pielāgojot darba vidi, — tiklīdz parādās simptomi. Tas ievērojami samazina darbinieka ilgstošu prombūtni no darba. Agrīnas iejaukšanās pasākumi var samazināt absenteismu un radīt reālus ietaupījumus valsts veselības aprūpes un sociālās labklājības sistēmām.
Akūtas balsta un kustību aparāta slimības (BKAS)
Īslaicīga diskomforta ātra parādīšanās, ko izraisa pakļaušanās BKAS apdraudējumiem. Akūtai iedarbībai uz veselību var būt arī īslaicīga ietekme
Apdraudējuma kartēšana
Apdraudējuma kartē parādīts, kur darbā ir problēmas ar veselības aizsardzību vai drošību. Šīs problēmas padara darbiniekus slimus, ievainotus vai pakļautus stresam.
Ar darbu saistītas apakšējo ekstremitāšu (muskuļu un skeleta) slimības
Traucējumi, kas skar apakšējās ekstremitātes, galvenokārt gūžas apvidu, ceļus un pēdas, ko izraisa vai pasliktina galvenokārt darbs un tiešās vides ietekme, kurā tiek veikts darbs
Ar darbu saistītas augšējo ekstremitāšu (muskuļu un skeleta) slimības
Traucējumi, kas skar kaklu, plecus, rokas, plaukstas, rokas locītavas un pirkstus, izraisot sāpes, diskomfortu, nejutīgumu un tirpas sajūtu, ko galvenokārt izraisa vai pastiprina darbs un tiešās vides ietekme, kurā tiek veikts darbs
Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības
Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības ir ķermeņa struktūru traucējumi, piemēram, muskuļu, locītavu, cīpslu, saišu, nervu, kaulu un lokalizētu asinsvadu traucējumi, ko galvenokārt izraisa vai pasliktina darbs un tiešās vides ietekme, kurā tas tiek veikts
Ar darbu saistīti muguras lejasdaļas traucējumi
Ar darbu saistīti muguras lejasdaļas BKAS ir mugurkaula diska problēmas, muskuļu un mīksto audu savainojumi
Atgriešanās darbā
Atgriešanās darbā ir koordinēti centieni ar mērķi saglabāt darbavietu un novērst priekšlaicīgu aiziešanu no darba, ietverot visas procedūras un pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un veicinātu darbinieku veselību un darbspējas un atvieglotu reintegrāciju darbavietā ikvienam, kura darbspējas ir samazinātas traumas vai slimības dēļ
B
Bīstamība
iespējami kaitējošs fizisks notikums, parādība vai cilvēka darbība, kas var izraisīt nāvi vai traumu, īpašuma bojājumu, sociālus un ekonomiskus traucējumus vai vides noplicināšanos
BKAS riska faktori
Dažādas faktoru grupas var izraisīt BKAS, tostarp fiziskie un biomehāniskie faktori, organizatoriskie un psihosociālie faktori, individuālie un personīgie faktori.
D
Darbspēja
Atspoguļo līdzsvaru starp darba pieprasījumu un individuāliem (personas) resursiem, piemēram, attiecībā uz darba veidu, darba slodzi, darba organizāciju, veselību, prasmēm, vērtībām, attieksmi un motivāciju.
Dinamiska sēde vai sēdēšana kustībā
notiek tad, kad cilvēks kustās vai maina pozas, sēžot uz vietas
Dinamiska stāja
Dinamiska stāja ir ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar ķermeņa un/vai locekļu kustību, piemēram, staigājot.
Dzimumsensitīvs riska novērtējums
Iekļaut ar dzimumu saistītus jautājumus darbavietu riska novērtējumos
F
Fiziskie un biomehāniskie
Darba pozas un kustības var būt kaitīgas to atkārtošanās, ilguma un piepūles dēļ. Piemēram, turpmāk minētie ir fiziskie riska faktori: smags fizisks darbs (spēcīga slodze), smaga pacelšana, neērtas pozas, ilgstoši darba uzdevumi, ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana un darba uzdevumi, kas jāveic atkārtoti un ar lielu precizitāti
H
Hroniskas BKAS
Diskomforts, kas ilgst vidēji ilgu līdz ilgu laiku un ko izraisa pakļaušanās BKAS apdraudējumiem. Hroniskai iedarbībai uz veselību var būt arī ilgtermiņa ietekme vai to var dēvēt arī par ilga latentuma slimību
I
Individuālie un personīgie
Vecums, dzimums, garums, rokas garums, fiziskās spējas, iepriekšēja medicīnas vēsture, zināšanu par darba metodēm un drošības procedūrām trūkums arī var būt BKAS riska faktori, ja riski netiek pienācīgi pārvaldīti.
Ķ
Ķermeņa kartēšana
Ķermeņa karte ir attēls, kurā redzama(-as) darbinieka ķermeņa daļa(-as), kas darba laikā tiek ievainota(-as), sāp vai pakļauta(-as) stresam.
O
Organizatoriskie
Veids, kā tiek organizēts darbs attiecībā uz secīgu darba stundu skaitu, iespējām attiecībā uz pārtraukumiem, darba gaitu un darba uzdevumu atšķirībām, ietekmē to, cik apgrūtinoši ir fiziskie uzdevumi.
P
Prezenteisms
Darbinieku rīcība, kad viņi nāk uz darbu, neskatoties uz slimību, ko var attaisnot ar slimības lapu un kā rezultātā viņi veic darbu nepietiekami optimālos apstākļos
Priekšlaicīga aiziešana no darba/pensionēšanās
Priekšlaicīga aiziešana no darba/pensionēšanās veselības apsvērumu dēļ ir situācija, kad darbinieks aiziet no darba pirms parastā vecuma, kad paredzēts pārtraukt darbu (pensionēties), veselības stāvokļa dēļ.
Psihosociālie
Pārmērīga darba slodze un augsta darba intensitāte var palielināt darbinieku stresa līmeni, kas savukārt var palielināt muskuļu spriedzi un jutīgumu pret sāpēm. Turklāt BKAS risku var palielināt, ja netiek kontrolēta darba uzdevumu izpilde vai tas, kā vai kādā tempā tiek veikti uzdevumi, kā arī ja netiek nodrošināts atbalsts no kolēģiem vai vadības. Tas ir tāpēc, ka, ja darbinieki izjūt pārāk lielu spiedienu darbā, tas neļauj viņiem veikt pienācīgus piesardzības pasākumus vai pieņemt drošas darba pozas un praksi, un tādējādi psihosociālie faktori kļūst par riska faktoriem saistībā ar BKAS.
R
Rehabilitācija
Pacienta “optimālā fiziskā, sensoriskā, intelektuālā, psiholoģiskā un sociālā funkcionālā līmeņa” atjaunošanas process.
Riska novērtējums, ņemot vērā daudzveidību
Ņemt vērā darbaspēka daudzveidību, novērtējot un pārvaldot ar darbu saistītus riskus.
Riski
Risks ir liela vai maza iespējamība, ka darba vides riska faktors kādam var nodarīt kaitējumu.
Risku novērtēšana
Risku novērtēšana ir process, kura laikā tiek izvērtēti riski darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai, ko rada darba vides faktori darbavietā. Risku novērtēšana ir sistemātiska visu darba aspektu analīze, lai noteiktu:vai risku var novērst;vai risku var novērst; un, ja to nevar novērst-;kādi ir vai kādiem vajadzētu būt profilakses un aizsardzības pasākumiem, lai riskus varētu kontrolēt.
S
Sēdošs darbs
Tas ir darbs, kurā jūs sēžat lielāko daļu darba laika vai ilgstoši ilgākā laikposmā.
Stājas
Stāja ir ķermeņa galvas, rumpja un locekļu stāvoklis. Aktīvai stājai ir nepieciešama koordinēta daudzu ķermeņa muskuļu un struktūru darbība. Aktīvas stājas var būt statiskas vai dinamiskas.
Statiska muskuļu slodze
šī ir piepūle, kas jūsu muskuļiem ir jāizmanto, lai saglabātu pozu, piemēram, turot roku bez kustības, nekustīgi stāvot vai sēžot vienveidīgā pozā.
Statiska stāja
Statiska stāja rodas, kad mēs saglabājam vienveidīgu pozu ilgākā laikposmā. Piemēram, stāvus, sēdus vai uz ceļiem.