Invaliditāte, darba drošība un veselība

Invalīdu nodarbinātības pakete

Eiropas personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi ir viena no nozīmīgākajām iniciatīvām plašākā Eiropas Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam. Tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum personām ar invaliditāti, ļaujot tām palikt nodarbinātām un tādējādi baudīt lielāku sociālo iekļaušanu un ekonomisko autonomiju.

Paketē galvenā uzmanība ir pievērsta sešām jomām, no kurām uz EU-OSHA darbības jomu attiecas šīs:

• nodrošināt pamatotus pielāgojumus darbā, proti, jebkādas izmaiņas darbā vai darba vietā, kas ir nepieciešamas, lai persona ar invaliditāti varētu pieteikties darbā, pildīt darba pienākumus un virzīties augšup pa karjeras kāpnēm vai piedalīties apmācībā;

• noturēt darba tirgū personas ar invaliditāti un novērst ar hroniskām slimībām saistītas invaliditātes gadījumus;

• nodrošināt profesionālās rehabilitācijas shēmas slimību un nelaimes gadījumos;

apkopojot un attīstot attiecīgos resursus, EU-OSHA aktīvi palīdz sasniegt paketē izklāstītos mērķus.

Darba devēju juridiskie pienākumi

Eiropas Savienībā darba ņēmējus ar invaliditāti aizsargā noteikumi diskriminācijas novēršanas, kā arī darba aizsardzības (DA) jomā, un dažas dalībvalstis pat pārsniedz šīs minimālās prasības. 

Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā (Padomes Direktīva 2000/78/EK) ir iekļauti īpaši noteikumi, lai novērstu diskrimināciju, cita starpā, invaliditātes dēļ. Tas uzliek darba devējiem pienākumu nodrošināt saprātīgus pielāgojumus personām ar invaliditāti, ļaujot tām piedalīties darbā un apmācībā.

Konkrēti darba aizsardzības tiesību akti, piemēram, darba aizsardzības pamatdirektīva (Direktīva 89/391/EEK), paredz, ka darba devējiem ir pienākums novērst riskus to rašanās vietā un veikt riska novērtēšanu darba vietā. Šī pieeja ir vērtīga, nosakot nepieciešamos pielāgojumus, lai atbalstītu darbiniekus ar invaliditāti. Turklāt šie noteikumi aicina uzņēmumus un darba devējus aizsargāt īpaši jutīgas grupas no apdraudējumiem, kas tieši tās skar. Tomēr, novēršot riskus un atvieglojot darba apstākļus visiem strādājošajiem, darbinieks ar invaliditāti var turpināt strādāt.

Šajā kontekstā Darba vietas prasību direktīva (Direktīva 89/654/EEK) uzuzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tādiem aspektiem kā durvis, gaiteņi, kāpnes, dušas, izlietnes, darbstacijas un tualetes, ko izmanto personas ar invaliditāti.

Risku novēršana un veselības veicināšana

Būtisks faktors, lai personām ar hroniskām slimībām un invaliditāti palīdzētu saglabāt nodarbinātību, ir spēcīgas sistēmas ieviešana risku pārvaldībai un veselības un labklājības veicināšanai. Pievēršoties tādām svarīgām jomām kā nelaimes gadījumi, balsta un kustību aparāta slimības (BKAS), ar darbu saistīts stress, bīstamu vielu iedarbība, ar darbu saistītas slimības un pārmērīgs troksnis, darba vietas var samazināt kaitējumu cilvēkiem un ekonomikai.

Atgriešanās darbā

Lai personas ar invaliditāti varētu veiksmīgi atgriezties darbā pēc vidēji ilgas vai ilgstošas prombūtnes slimības dēļ, ir nepieciešama labi izplānota un sistemātiska pieeja. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dažādu disciplīnu speciālisti (piemēram, veselības aprūpes speciālisti, ergoterapeiti, pieejamības un invaliditātes eksperti, darba aizsardzības speciālisti un cilvēkresursu personāls) sadarbotos, izstrādājot un ieviešot programmu, kas veicina personu ar invaliditāti efektīvu atgriešanos un ilgstošu nodarbinātību.

EU-OSHA iepriekšējie pētījumi liecina, ka visveiksmīgākajos plānos ir apvienoti agrīnas veselības aprūpes iejaukšanās resursi, konsultācijas par darba vietas pielāgošanu un nodarbinātību, uz darbu vērsts psiholoģiskais atbalsts, profesionālo apmācību un norādījumi, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmu ieguldījums. Šī pielāgotā pieeja risina gan strādājošo, gan darba devēju īpašās vajadzības un apstākļus.

Darbavietas pielāgojumi var iekļaut uzdevumu un pienākumu maiņu, aprīkojuma pielāgošanu, darba modeļu maiņu un strādājošo pārkvalifikāciju. Drošības un veselības riska novērtējums var palīdzēt noteikt pielāgojumu izvēli.

Darbaspēka novecošana

Cilvēku ar invaliditāti īpatsvaram ir tendence pieaugt līdz ar vecumu, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā pašreizējo Eiropas darbaspēka novecošanos. Saistībā ar pieaugošo pensijas vecumu daudzās dalībvalstīs tiek prognozēts, ka strādājošo ar invaliditāti skaits ES tikai turpinās pieaugt.

Tāpēc tādi pasākumi kā efektīva profilakse, pieejamas darbavietas un vispusīgas atgriešanās darbā politika ir nenovērtējami, lai novērstu darbaspēka priekšlaicīgu aiziešanu no darba un saglabātu ilgtspējīgu darba modeli.

Darbs cilvēkiem ar veselības traucējumiem

Daudzas personas ar veselības traucējumiem un invaliditāti var ērti strādāt drošos apstākļos ar attiecīgiem pielāgojumiem. Nepieciešamais īpašais atbalsts un pasākumi ir atkarīgi no konkrētās personas un tās stāvokļa. Minēsim dažus piemērus. 

• Vēzis: atbalsts personām, kuras atgriežas darbā pēc vēža pārslimošanas, var iekļaut pakāpenisku atgriešanos un elastīgāku darbu.

• Sirds un asinsvadu slimības:  līdz minimumam jāsamazina profesionālās darbības riska faktori, kas ietekmē cilvēkus ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, smags darbs, ar darbu saistīts stress, ilgas stundas, nakts un maiņu darbs, kā arī ķīmisku vielu, piemēram, oglekļa monoksīda, iedarbība. Šie pasākumi ir jāpapildina ar veselības veicināšanas iniciatīvām darbavietā, iekļaujot fiziskas aktivitātes, veselīgu uzturu, samazinātu alkohola patēriņu un smēķēšanu, kā arī regulāras arodveselības pārbaudes, lai noteiktu tādus riska faktorus kā hipertensiju vai prediabētu.

• Ilgais Covid: nepieciešami pasākumi, lai atbalstītu strādājošos ar akūtiem vai ilgtermiņa Covid-19 simptomiem, piemēram, ārkārtēju nogurumu, un tādējādi atvieglotu viņu atgriešanos darbā.

• Garīgā veselība un darba izraisīts stress: sliktas garīgās veselības efektīva pārvaldība darba vietā neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar darbu, ietver profilakses pasākumu un atbalsta kombināciju, piemēram, sniedzot konsultācijas un īstenojot tādus pielāgojumus kā elastīgus darba grafikus, papildu apmācību un palīdzību, kā arī trokšņa samazināšanu darbavietā. Tiek veicināta arī proaktīvas pašnāvību novēršanas pieejas ieviešana.

• Reimatiskas, balsta un kustību aparāta slimības: reimatisko un balsta un kustību aparāta slimību izraisītie traucējumi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem ar darbu saistītajiem traucējumiem ES. Pielāgojumi darbavietā varētu ietvert elastīgu darba laiku, lai apmeklētu ārstu, tāldarbu, pienākumu maiņu, lai samazinātu fizisko slodzi, kā arī ergonomisku aprīkojumu.

Lai uzzinātu vairāk par darbiniekiem ar invaliditāti un DA, kā arī par efektīvu atbalstu saistībā ar Eiropas personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi, skatiet EU-OSHA OSHwiki rakstu Veselības problēmas, invaliditāte, nodarbinātība un atgriešanās darbā (Ill health, disability, employment and return to work). Tas satur daudz nenovērtējamu resursu.