© IStockphoto / ismagilov
Digitalizācija strauji maina darba vidi un pieprasa jaunus un aktualizētus darba aizsardzības (DA) risinājumus. Eiropas Darba aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pētniecības programmas mērķis ir nodrošināt politikas veidotājiem, pētniekiem un darba devējiem uzticamu informāciju par digitalizācijas iespējamo ietekmi uz DA, lai savlaicīgi varētu veikt efektīvus darbinieku drošības un veselības aizsardzības pasākumus.
Parādoties tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts (MI), lielie dati, sadarbības robotika, lietu internets, algoritmi, digitālās darba platformas un tai pašā laikā ievērojami pieaugot attālināti strādājošo iedzīvotāju skaitam, darbiniekiem un darba devējiem paveras jaunas iespējas, taču līdz ar to arī jauni DA izaicinājumi un riski. Darbs pie izaicinājumu un risku novēršanas un iespēju maksimālas palielināšanas ir atkarīgs no tehnoloģiju izmantošanas, pārvaldīšanas un regulēšanas sociālo, politisko un ekonomisko tendenču kontekstā.
Pamatojoties uz prognozēšanas pētījumu par digitalizāciju un DA, EU-OSHA īsteno DA pārskata pētniecības projektu (2020–2023) padziļinātas informācijas sniegšanai, lai to varētu izmantot politikas, profilakses un prakses jomā saistībā ar digitalizācijas izaicinājumiem un iespējām DA kontekstā.
Šis projekts ir vērsts uz šādām jomām:
- Progresīva robotika un mākslīgais intelekts
-
Sistēmas, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts, un progresīvā robotika maina cilvēka darba plānošanas un veikšanas veidu. Tādas sistēmas, kuras ir integrētas (piemēram, robotika) vai kuras nav integrētas (piemēram, viedās lietotnes), ar zināmu autonomijas pakāpi var veikt darbības – izpildīt fiziskus vai kognitīvus uzdevumus un sasniegt konkrētus mērķus.
Tam ir būtiska pozitīva ietekme ne tikai uz uzņēmējdarbības produktivitāti, bet arī uz DA. Piemēram, tas ļauj darbiniekiem neatrasties bīstamā vidē, veicot bīstamus uzdevumus, kā arī optimizēt darba slodzi. Šādas sistēmas var veikt augsta riska uzdevumus, kas atkārtojas un nav radoši un kas ir saistīti ar vairākiem tradicionāliem un nākotnes DA riskiem, atstājot zema riska uzdevumus un produktīva vai pat radoša darba saturu darbinieku ziņā.
Tomēr pastāv vairāki DA izaicinājumi saistībā ar šo mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu darbavietā. Tie galvenokārt izriet no šādu sistēmu mijiedarbības ar darbiniekiem, piemēram, negaidītas sadursmes, pārmērīga paļāvība utt., kā arī ir saistīti ar psihosociāliem un organizatoriskiem aspektiem, un tos ir jārisina.
Pētījumos, kas ir veikti šajā jomā, ir apzinātas un apspriestas iespējas, kā arī izaicinājumi un riski, kas saistīti ar progresīvas robotikas un uz mākslīgo intelektu balstītu sistēmu izmantošanu gan fizisko, gan kognitīvo uzdevumu automatizēšanai, izceļot vairākas papildu problēmas, tostarp cilvēka un mašīnas mijiedarbību un uzticēšanos.
- Darbinieku pārvaldība, izmantojot mākslīgo intelektu
-
Mākslīgais intelekts un digitālās tehnoloģijas ir radījušas jaunas darbinieku pārvaldības formas. Atšķirībā no iepriekšējām pārvaldības formām, kas lielā mērā balstījās uz cilvēka veiktu uzraudzību, darbinieku pārvaldība, izmantojot mākslīgo intelektu, attiecas uz jaunām pārvaldības sistēmām un rīkiem, kas apkopo reāllaika datus par darbinieku uzvedību no dažādiem avotiem, lai informētu vadību un atbalstītu automatizētus vai daļēji automatizētus lēmumus, pamatojoties uz algoritmiem vai progresīvākām mākslīgā intelekta formām.
Pētījumos šajā jomā tiek apzinātas un apspriestas iespējas, ko šīs jaunās mākslīgā intelekta sistēmas sniedz vadībai, jo tās var atbalstīt lēmumus, kuru mērķis ir uzlabot DA darbavietā, ja tās tiek veidotas un ieviestas pārredzamā veidā, informējot par to darbiniekus un ar viņiem konsultējoties.
Pētījumā ir arī iezīmētas un apspriestas juridiskās, regulatīvās, ētiskās un privātuma problēmas un riski, kā arī bažas par DA, jo īpaši attiecībā uz psihosociālajiem riska faktoriem, ko šie jaunie darbinieku uzraudzības un pārvaldības veidi rada.
- Darbs digitālajā platformā
-
Darbs digitālajā platformā ir viss apmaksātais darbs, kas tiek nodrošināts tiešsaistes platformā vai ar tās starpniecību, t.i., tiešsaistes tirgus, kas darbojas, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kas veicina darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanu. Darbs, kas tiek nodrošināts, izmantojot platformas, var būt ļoti daudzveidīgs: tas var ietvert sarežģītus vai vienkāršus uzdevumus, kognitīvus vai manuālus uzdevumus, un to var veikt tiešsaistē un pilnībā virtuāli vai arī uz vietas un personīgi.
Darbs digitālajā platformā sniedz nodarbinātības iespējas darbiniekiem tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kur šādu iespēju trūkst, vai marginalizētām darbinieku grupām, taču tas rada arī vairākas problēmas un riskus attiecībā uz darbinieku DA, kas ir jārisina.
Pētniecības projektu mērķis attiecībā uz darbu digitālajā platformā:
- digitālajā platformā veiktā darba iespēju, izaicinājumu un risku analīze un apspriešana;
- digitālajā platformā veiktā darba veidu, kā arī saistīto risku un iespēju kartēšana;
- politikas piemēru apzināšana, lai novērstu DA riskus digitālās platformas darbiniekiem; un
- atbalsts praktisku instrumentu izstrādei DA profilaksei.
- Viedas digitālās sistēmas
-
Jaunas darbinieku drošības un veselības aizsardzības uzraudzības sistēmas, piemēram, viedtālruņu lietotnes, valkājamas ierīces, mobilās novērošanas kameras vai droni, viedās brilles, uz IKT balstītas lietotnes un viedie individuālie aizsardzības līdzekļi, ir izstrādātas ar mērķi uzraudzīt un uzlabot DA. Tās var izmantot, piemēram, ar mērķi uzraudzīt darbinieku fizioloģisko vai garīgo stāvokli, piemēram, stresa līmeni, nogurumu, modrību un sirdsdarbības ātrumu, kā arī stāju un ķermeņa kustības, uzraudzīt darbinieku atrašanās vietu bīstamās zonās, instruēt darbiniekus vai brīdināt darbinieku vadītājus vai pat neatliekamās palīdzības dienestus. Līdzās to iespējām attiecībā uz DA pastāv arī bažas, piemēram, saistībā ar datu privātumu, īpašumtiesību jautājumiem, efektivitāti un standartizāciju.
Šajā pētījumā mēs novērtējam to ietekmi, analizējot jaunu uzraudzības sistēmu (tehnoloģiju) veidus, to izmantošanu (piemēram, atbalsts DA ievērošanai, efektīvai realizēšanai vai apmācībai) un DA izaicinājumus un iespējas, kas saistītas ar to ieviešanu un izstrādi. Tiek sniegts arī pārskats par darbavietas resursiem (piemēram, prakses kodeksi, uzņēmuma līmeņa politika, ieteikumi, norādījumi, protokoli un apmācība).
Pētījums sastāv no teorētiskā pētījuma, intervijām un lauka pētījumiem. 2023. gadā tiks organizēts augsta līmeņa darbseminārs secinājumu apkopošanai.
- Attālinātais darbs
-
Attālinātais darbs ir jebkura veida darba režīms, kas ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai strādātu no mājām vai vispārīgākā nozīmē ārpus darba devēja telpām vai noteiktā vietā. Attālinātais darbs rada iespējas, izaicinājumus un riskus, kurus ir vērts paturēt prātā, domājot par turpmākajām norisēm, tostarp par ietekmi uz darbaspēka dzimumu un daudzveidības dimensiju, kā arī atšķirīgu ietekmi dažādās nozarēs un profesijās, papildus jaunajām un nākotnes tehnoloģijām, tostarp paplašinātajai realitātei un virtuālajai realitātei, kurām, domājams, būs nozīme, lai attālinātais darbs būtu pieejams lielākam skaitam uzņēmumu un darbinieku.
Vairāki projekti šajā jomā, kas arī balstās uz iepriekšējiem EU-OSHA pētījumiem, iezīmē attālinātā darba iespējas, izaicinājumus un riskus, un to mērķis ir palielināt attālināto darbinieku, darba devēju un citu attiecīgo ieinteresēto personu informētību.
EU-OSHA Veselīgas darba vietas kampaņa Drošs un veselīgs darbs digitālajā laikmetā, kas norisināsies no 2023. līdz 2025. gadam, palielina izpratni par digitalizāciju un DA, kā arī nodrošina praktiskākus resursus.