Glosārijs

Aditīvajā ražošanā tiek izmantoti dati, datorizētas projektēšanas (CAD) programmatūras vai 3D objektu skeneri, lai ievirzītu aparatūru materiāla nogulsnēšanai slāni pēc slāņa precīzās ģeometriskās formās. Kā norāda nosaukums, aditīvajā ražošanā tiek pievienots materiāls, lai izveidotu objektu. Kaut arī terminus “3D drukāšana” un “ātrā prototipēšana” laiku pa laikam lieto, lai apzīmētu aditīvo ražošanu, katrs no šiem procesiem faktiski ir aditīvās ražošanas apakštips.

Algoritmiskā pārredzamība ir princips, ka faktoriem, kas
ietekmē algoritmu funkcionēšanu, un rezultātiem, ko tie producē, ir jābūt redzamiem vai pārredzamiem tiem darba devējiem, politikas veidotājiem un darbiniekiem, kuri izmanto un regulē sistēmas, kur šie algoritmi tiek izmantoti, un kurus tās ietekmē. Personāla pārstāvju iesaistīšana ir būtiska, lai vairotu darbinieku uzticību šīm sistēmām.

Darbinieku pārvaldības sistēma, kurā izmanto vienkāršus (t. i., “bezintelekta”) algoritmus un digitālās tehnoloģijas (piemēram, darbinieku novērošanas ierīces, datorus vai sejas atpazīšanas programmatūras), lai pārvaldītu darbiniekus automatizētā vai daļēji automatizētā veidā. Ar to nodrošina iespēju liela skaita darbinieku pārvaldības uzdevumu (piemēram, grafiku sastādīšanas, darba maiņu izstrādes un darbinieku novērošanas, izmantojot valkājamās ierīces) automatizēšanai. Uz MI balstīta darbinieku pārvaldība ietver intelekta simulāciju, kas nepieciešama, lai risinātu nenoteiktību (piemēram, lai nodrošinātu dažādus rezultātus, pamatojoties uz izmaiņām vidē), turpretim algoritmiskajai pārvaldībai ir deterministisks raksturs (t. i., tā vienmēr nodrošina vienu un to pašu rezultātu, ja tiek ievadīti vieni un tie paši dati).

Skaidri definēts instrukciju kopums, kas apraksta, kā dators vai cilvēks var veikt kādu darbību, uzdevumu vai procedūru vai atrisināt kādu problēmu.

Cilvēka īpašību, emociju vai nodomu attiecināšana uz būtnēm, kuras nav cilvēki.

Prognozēšanas modeļi, kuros izmanto MI datu analīzei, lai prognozētu dažādus ar darbiniekiem saistītus faktorus, piemēram, tos, kas tiek izmantoti cilvēku analīzei. Tos var izmantot, piemēram, lai prognozētu, kurš no darbiniekiem, visticamāk, aizies no uzņēmuma stresa vai izdegšanas vai motivācijas trūkuma dēļ, un tāpēc tiem ir jāpievērš lielāka uzmanība no vadītāju puses.

Attālinātais darbs ir jebkura veida darba režīms, kas ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai strādātu no mājām vai vispārīgākā nozīmē ārpus darba devēja telpām vai noteiktā vietā. Šajā kontekstā uzsvars tiek likts uz attālinātu darbu, ko nodrošina digitālās tehnoloģijas (piemēram, personālie datori, viedtālruņi, klēpjdatori, programmatūru pakotnes un internets).

Sistēmu vai tehnisku procedūru izmantošana, lai ļautu ierīcei vai sistēmai (daļēji vai pilnībā) izpildīt funkciju, ko iepriekš (daļēji vai pilnībā) ir veicis vai varētu būt veicis cilvēks.

UAS “sastāv no transportlīdzekļa gaisa korpusa un barošanas avota, transportlīdzekļa sensoriem, tālvadības operatora, borta datora un transportlīdzekļa izpildmehānismiem. Sensori apkopo informāciju par transportlīdzekļa vidi, un izpildmehānismi izraisa transportlīdzekļa kustību. Operators var saņemt informāciju, skatoties tieši uz transportlīdzekli (lidojumā pa savu “skata līniju”) vai skatoties transportlīdzekļa pārraidīto video (lidojumā pa “pirmās personas skata līniju”)”.

Cilvēka un robota mijiedarbība (CRM) ir pētījums par mijiedarbību starp cilvēkiem (lietotājiem) un robotiem. CRM ir daudzdisciplināra, tā ir saistīta ar tādām jomām kā cilvēka un datora mijiedarbība, mākslīgais intelekts, robotika, runas atpazīšana un sociālās zinātnes (psiholoģija, kognitīvās zinātnes, antropoloģija un cilvēka faktori).

Piemērojot cilvēka virsvadības pieeju digitālajai pārveidei, mākslīgais intelekts un digitālās tehnoloģijas atbalsta, bet neaizstāj cilvēka kontroli un lēmumus vai darbinieku informēšanu, apspriešanos ar viņiem un viņu līdzdalību. Orientējot digitālo sistēmu projektēšanu, izstrādi un izmantošanu uz cilvēku, to var izmantot darbinieku atbalstam, vienlaikus saglabājot cilvēku kontroli.

Uz MI balstītas darbinieku pārvaldības pielietošana, ko izmanto, lai, iespējams, uzlabotu lēmumu pieņemšanu par cilvēkresursu pārvaldības aspektiem. Tajā izmanto digitālos rīkus un datus, lai mērītu, ziņotu un izprastu darbinieku sniegumu.

Daļēji automatizēta lēmumu pieņemšana attiecas uz cilvēka lēmumiem, kurus atbalsta automatizētu datora algoritmu rezultāti (ar vai bez MI integrācijas), savukārt ar pilnībā automatizētu lēmumu pieņemšanu paredz pilnīgas autonomijas piešķiršanu datoru algoritmiem lēmumu pieņemšanā.

Veids, kā iegūt informāciju par darbiniekiem, piemēram, par viņu atrašanās vietu, labbūtību un pašreizējiem uzdevumiem, lai izsekotu viņu sniegumu, tādējādi nodrošinot, ka darbinieki nepārkāpj uzņēmuma politikas nostādnes, un identificējot veselības problēmas vai drošības riskus. Tiek ziņots, ka darbinieku novērošana ietver datu aizsardzības tiesību aktu un darbinieku personisko tiesību pārkāpumus un var izraisīt stresu un garīgās veselības problēmas.

Attiecas uz darbinieku pārvaldības sistēmu, kas apkopo datus, bieži vien reāllaikā, par darbvietu, darbiniekiem un viņu veikto darbu, un pēc tam šie dati tiek iekļauti uz MI balstītā modelī, kas pieņem automatizētus vai daļēji automatizētus lēmumus vai sniedz informāciju lēmumu pieņemšanai par jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku pārvaldību.

Darbinieku uzmācīgāka novērošana, kas notiek arī ārpus darbavietas un ietver darbības, piemēram, sociālo plašsaziņas līdzekļu ierakstu un tīmekļa vietņu apmeklējumu izsekošanu, lai apkopotu pēc iespējas vairāk informācijas par darbiniekiem. Darbinieku uzraudzības prakse var pārkāpt datu aizsardzības tiesību aktus un darbinieku personiskās tiesības, kā arī radīt stresu un pasliktināt garīgo veselību.

Darbs digitālajā platformā ir viss apmaksātais darbs, ko nodrošina tiešsaistes platformā vai ar tās starpniecību, t. i., tiešsaistes tirgus, kas darbojas, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kuras veicina atbilstību starp darba pieprasījumu un piedāvājumu.

Process, kurā no datiem iegūst ieskatus un zināšanas, izmantojot statistikas vai citas metodes un rīkus.

Datu novirze rodas, ja dati sistemātiski satur noteikta veida kļūdas, kur daži datu kopas elementi ir vairāk vai mazāk izsvērti un/vai atveidoti nekā citi.
Iemesls, kādēļ sistēmas apkopo un ražo novirzītus datus, var būt programmētāju vai programmatūru izstrādātāju sociāli kulturālie aizspriedumi un uzskati.

Tiešsaistes mehānisms vai tirgus, kas darbojas, izmantojot digitālās tehnoloģijas (tostarp izmantojot mobilās lietotnes), kas pieder uzņēmumam un/vai ko uzņēmums pārvalda, veicinot atbilstību starp platformas darbinieka veiktā darba pieprasījumu un piedāvājumu. Platformu piemēri ir Uber, Glovo un Task Rabbit.

Mašīnmācīšanās nozare, kurā izmanto (mākslīgus) neironu tīklus, lai atdarinātu cilvēka smadzenes un uzlabotu mākslīgā intelekta mācīšanās spējas.

Eksoskeleti ir valkājamas ierīces, kas izmaina iekšējos vai ārējos spēkus, kuri iedarbojas uz ķermeni, un tādējādi uzlabo vai atbalsta lietotāja pielikto spēku. Darbiniekiem, kuri lieto profesionālos ārskeletus (gan aktīvos, gan pasīvos), var noteikt vairākus riska scenārijus saistībā ar to ilgstošu lietošanu.

Uzdevums, kura izpildei nepieciešama viena vai vairākas fiziskas darbības.

Jaunajās OSH uzraudzības sistēmās izmanto digitālās tehnoloģijas, vācot un analizējot datus, lai identificētu apdraudējumus, novērtētu riskus, novērstu un/vai mazinātu kaitējumus un veicinātu OSH.

Ir divu tipu kameras: pamatsistēmas, kas ieraksta tikai signālus, kurus var saglabāt un/vai aktīvi uzraudzīt; un viedās sistēmas, kas izmanto algoritmus, lai interpretētu datus, piemēram, saistībā ar vidi un/vai cilvēku uzvedību.

Datorsistēmu un tīklu aizsardzība pret informācijas izpaušanu un aparatūras, programmatūru vai elektronisko datu zādzībām vai bojājumiem, kā arī pret sniegto pakalpojumu traucējumiem vai nepareizu novirzīšanu.

Fizikas nozare, kas izveidota klasiskajā mehānikā un apraksta ģeometriski iespējamo punktu, ķermeņu (objektu) un ķermeņu sistēmu (objektu grupu) kustību, neņemot vērā iesaistītos spēkus (t. i., kustību cēloņus un sekas).

Klientu attiecību pārvaldība, saīsināti KAP, ir integrēta pārvaldības informācijas sistēma, ko izmanto pārdošanas un pirmspārdošanas aktivitāšu grafiku sastādīšanai, plānošanai un kontrolei kādā organizācijā. KAP sistēmā ir ietverta aparatūra, programmatūras un tīklošanas rīki, lai uzlabotu klientu apsekošanu un saziņu.

Robota tips, kas paredzēts uzdevumu veikšanai sadarbībā ar rūpniecības sektora darbiniekiem.

Uzdevums, kura veikšanai nepieciešami vairāki garīgi procesi, piemēram, lēmumu pieņemšana, modeļu atpazīšana un uz runu vai valodu balstīti uzdevumi.

Papildu prasmju apgūšanas/iemācīšanas process.

Datu kopas, ko raksturo apjoms (liels izmērs), ātrums (nepārtraukti pieaugošs) un daudzveidība (strukturēta un nestrukturēta forma, piemēram, teksti) un ko bieži izmanto mākslīgā intelekta iekārtās.

IoT ir kiberfiziska sistēma, kurā savāktā informācija tiek ievadīta datoros, izmantojot internetu, lai apkopotu datus par ražošanas un darba procesiem un analizētu šos datus ar bezprecedenta precizitāti. Tas nozīmē, ka cilvēki rada “visuresošu pasauli”, kurā visas ierīces [..] būs pilnībā savienotas tīklā. IoT pārveido mūsu mijiedarbību ar fizisko pasauli, izmantojot ierīces, kas ir savstarpēji savienotas platformā (piemēram, mākonī) un pilda funkcijas, kas adaptīvi balstās uz ievadēm un programmēšanu.

Mākoņdatošana ir mākonī pieejamu pakalpojumu (piemēram, datu glabāšanas, datošanas jaudas) pieejamība pēc pieprasījuma, ko lietotājam nodrošina, izmantojot internetu.

Mākonis ir vispasaules attālinātu serveru tīkls, kuri ir savienoti savā starpā un darbojas kā vienota ekosistēma. Šie serveri ir paredzēti datu glabāšanai un pārvaldībai, lietojumprogrammu palaišanai vai satura vai pakalpojuma piegādei (piemēram, video straumēšanai, tīmekļa pastam, biroja produktivitātes programmatūrām vai sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem).
Faili un dati ir pieejami tiešsaistē no jebkuras internetam pieslēgtas ierīces.

Mākslīgais intelekts attiecas uz sistēmām, kas apliecina saprātīgu rīcību, analizējot vidi un rīkojoties – ar noteiktu autonomijas pakāpi – konkrētu mērķu sasniegšanai. Uz MI balstītas sistēmas var būt tādas, kas veidotas tikai uz programmatūru bāzes un darbojas virtuālajā pasaulē (piemēram, balss asistenti, attēlu analīzes programmatūras, meklētājprogrammas, runas un sejas atpazīšanas sistēmas), vai arī MI var būt iegults aparatūras ierīcēs (piemēram, modernos robotos, autonomos automobiļos, dronos vai lietu interneta lietojumprogrammatūrās).

Mākslīgais intelekts attiecas uz sistēmām, kas apliecina saprātīgu rīcību, analizējot vidi un rīkojoties – ar noteiktu autonomijas pakāpi – konkrētu mērķu sasniegšanai. Uz MI balstītas sistēmas var būt tādas, kas veidotas tikai uz programmatūru bāzes un darbojas virtuālajā pasaulē (piemēram, balss asistenti, attēlu analīzes programmatūras, meklētājprogrammas, runas un sejas atpazīšanas sistēmas), vai arī MI var būt iegults aparatūras ierīcēs (piemēram, modernos robotos, autonomos automobiļos, dronos vai lietu interneta lietojumprogrammatūrās).

Mašīnmācīšanās ir mākslīgā intelekta nozare, kas attiecas uz veidu, kā datori var paši mācīties, augt un uzlaboties, izmantojot datus un bez cilvēka iejaukšanās.

Jaunu prasmju apgūšanas/iemācīšanās process.

Darba veikšanai nepieciešamo prasmju un zināšanu zudums automatizācijas rezultātā.

Termins “progresīvā robotika” attiecas uz tādu mašīnu projektēšanu, ražošanu un izmantošanu, kas spēj veikt sarežģītus un kompleksus uzdevumus, izmantojot mākslīgo intelektu, lai mijiedarbotos ar reālo pasauli ap tām.

RFID ir “bezvadu sensoru tehnoloģija, kas balstās uz elektromagnētisko signālu uztveršanu, ietverot trīs sastāvdaļas: antenu vai spoli, raiduztvērēju (ar dekoderi) un retranslatoru (RF tagu). [..] Antena raida radiosignālus, lai aktivizētu tagu un nolasītu un ierakstītu tajā datus”.

Rūpnieciskais robots ir automātiski vadāms un pārprogrammējams daudzfunkcionāls manipulators, kas ir programmējams trīs vai vairākās asīs, un tas var būt gan stacionārs, gan mobils.

Spēliskošana attiecas uz ideju un koncepciju ieviešanu, pārņemot tās no spēlēm, piemēram, atlīdzības par starpposma rezultātiem ieviešanu darba vidē un darba procesos, lai mudinātu darbiniekus rīkoties tā, kā darba devējs vēlas, un lai gala rezultātā uzlabotu efektivitāti un produktivitāti. Ar to var veicināt sadarbību un mijiedarbību starp grupām, mazināt spriedzi un uzlabot darbinieku vispārējo apmierinātību darbavietā.

Uzticību var definēt kā tādu attieksmi, kad aģents [automatizācijas tehnoloģija, t. i., progresīvā robotika] palīdzēs sasniegt indivīda mērķi situācijā, ko raksturo nenoteiktība un neaizsargātība.

Valkājamās ierīces ir nelielas elektroniskas ierīces ar sensoriem un datošanas jaudu (piemēram, viedie pulksteņi, datu brilles vai citas ierīces ar iegultiem sensoriem vai tagiem), ko var novietot uz dažādām ķermeņa daļām, lai apkopotu datus ievadīšanai citās digitālās sistēmās apstrādes nolūkos. Tās var izmantot, lai analizētu fizioloģiskos un psiholoģiskos datus, piemēram, sajūtas, miegu, kustības, sirdsdarbības ātrumu, ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu, izmantojot lietotnes, kas instalētas vai nu pašā ierīcē, vai ārējās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos, kas savienoti ar mākoni.

Vispārīgs termins, ar ko apzīmē jaunas sistēmas darbinieku drošības un veselības uzraudzībai un uzlabošanai, tostarp, piemēram, viedos IAL (kas spēj noteikt gāzu, toksīnu, trokšņu un augsta riska temperatūras līmeņus), valkājamus izstrādājumus (kuri spēj mijiedarboties ar darbiniekiem, ar sensoriem, kas var būt iebūvēti aizsargķiverēs vai aizsargbrillēs), mobilās vai statiskās sistēmas, kurās izmanto kameras un sensorus (piemēram, dronus, kas efektīvi sasniedz un uzrauga bīstamas zonas darbavietās, nepieļaujot cilvēku apdraudējumus būvniecības un kalnrūpniecības nozarēs).

Viedie IAL ir pēdējais aizsardzības līmenis, kas izmantojams darbinieku apdraudējumu novēršanai, un tos lieto gadījumos, kad apdraudējumus nevar novērst vai to radītos riskus nevar vēl vairāk mazināt ar kolektīviem vai organizatoriskiem pasākumiem, inženiertehniskiem projektiem vai uzturēšanas pasākumiem – tie apvieno tradicionālos apģērba gabalus ar viedām sastāvdaļām, piemēram, “sensoriem, detektoriem, datu pārraides moduļiem, baterijām un kabeļiem”.

VR ir datora izstrādāts scenārijs, kas simulē reālās pasaules pieredzi, savukārt PR apvieno reālās pasaules pieredzi ar datora ģenerētu saturu. PR var tikt definēta kā “iesaistoša” tehnoloģija, kas nojauc robežas starp realitāti un virtuālo pasauli, uzlabojot lietotāja mijiedarbību ar vidi. Praksē PR lietotāji vērš savas ierīces (viedtālruņus, valkājamās ierīces u. tml.) uz kādu konkrētu attēlu, kas tiek iegūts un apstrādāts tā, lai izveidotu projekcijas (2D vai 3D), ar kurām lietotājs var mijiedarboties.